Sociālā plaisa Hamburgā: 122 apkaimes cieš no nabadzības un iespēju trūkuma!

Sociālā plaisa Hamburgā: 122 apkaimes cieš no nabadzības un iespēju trūkuma!

Pēdējos gados sociālā plaisa Hamburgā ir padziļinājusies, un ne tikai uz papīra. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu T Tiešsaistē 122 no pilsētas 151 nelabvēlīgā apgabala atrodas deviņos klasteros, kas galvenokārt atrodas Hamburgas austrumos un dienvidos. Satraucoša statistika, kas parāda, cik smaga nevienlīdzība ir Hanzas pilsētā.

Šajos rajonos augsti valsts pabalsti korelē ar ievērojamu bezdarbu. Īpaši satraucoša ir daudzu bērnu situācija, kuri cieš no nabadzības un tāpēc viņiem ir sliktākas iespējas iegūt augstāko izglītību. Dažos rajonos tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Šādi apstākļi ir ne tikai sociāli negodīgi, bet arī ietekmē nākamo paaudžu veidošanos.

Dažādas dzīves realitātes

Īpaši augsts nabadzības risks ir Hamburgā. Saskaņā ar Diakonija Hamburga nabadzības riska līmenis 2021. gadā bija aptuveni 19,8 procenti. Īpaši skarti ir gados jauni pieaugušie un vientuļie vecāki. Īpaši vientuļo vecāku vidū šis īpatsvars pieauga no 38,6 procentiem 2005. gadā līdz šokējošiem 46,2 procentiem 2021. gadā. Pat mājsaimniecībās, kurās ir vairāki bērni, nabadzības risks ir augsts – 30,6 procenti, tāpēc daudziem vecākiem nav iespējams nodrošināt iespēju saviem bērniem augt bezrūpīgi.

Šī sarežģītā problēma īpaši izpaužas īres struktūrā. Kamēr turīgie Hamburgas iedzīvotāji izmitināšanai tērē tikai 17 procentus no saviem ienākumiem, cilvēkiem, kas atrodas viņu ienākumu apakšējā trešdaļā, ir jātērē līdz 45 procentiem no saviem ienākumiem. Tas rada ne tikai pastāvīgu spriedzi ikdienā, bet arī atstumtības un izmisuma sajūtu.

Stabilitāte vai sociālā dezintegrācija?

Tāpat kā ziņojums no Boeklers liecina, ka Vācijā pieaug sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība. Tā kā nabadzības līmenis ir 17,8 procenti un Džini koeficients aug, ir skaidrs, ka plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem palielinās. Hamburgā, kur miljonāru blīvums ir lielākais Vācijā, tas atspoguļojas vidēji 25 449 eiro uz vienu nodokļu maksātāju 2013. gadā, savukārt ienākumu diapazons dažādos rajonos ir ļoti atšķirīgs.

Stabils ziņojums vairāk liecina par nostiprinātām struktūrām, nevis par pozitīvu attīstību. Reprezentatīvā aptauja liecina, ka gandrīz puse darbaspēka ir nobažījušies par sociālo kohēziju. Politisko lēmumu pieņēmēji tiek aicināti veikt pasākumus, lai novērstu šo šķelšanos un stiprinātu sociālo kohēziju.

Nepieciešamība pēc visaptverošas sociālās politikas stratēģijas ir acīmredzama. Tiem būtu ne tikai jāapkaro esošā nevienlīdzība, bet arī jādod jauns stimuls sabiedriskajiem labumiem, piemēram, kultūrai un mobilitātei. Hamburgai ir vajadzīga laba roka, lai atrastu izeju no šīs krīzes un veicinātu sociālo kohēziju.