Atklājiet jauno vietējo izstādi Altonas muzejā!

Atklājiet jauno vietējo izstādi Altonas muzejā!

12. novembrī Altonas muzejā bija apskatāma aizraujoša izstāde “Ko šeit nozīmē mājas?” atklāta, kas būs skatāma līdz 2026. gada 16. martam.Izrāde veltīta jautājumam par to, ko nozīmē mājas vēstures un kultūras kontekstā. Altonas muzejs, kuru 1901. gadā dibināja Otto Lēmans, uzskata sevi par vietējās vēstures muzeju un sabiedrības izglītības centru, kas atspoguļo Ziemeļvācijas kultūras vēsturi. Tās dibinātājs vāca keramiku, tradicionālos tērpus un lauku mājas, kā rezultātā tika izveidota daudzveidīga kolekcija, kurā iekļauti arī vēsturiski lauku māju modeļi. Izstādē kritiski aplūkoti kolekcijas vēstures aizsākumi un apskatāmi priekšmeti no dzīves, apģērba un ēdiena gatavošanas jomām, kas atspoguļo izpratni par dzimteni 20. gadsimta sākumā. Tajā pašā laikā šie vēsturiskie eksponāti tiek vesti dialogā ar mūsdienu fotogrāfiju un dizainu. Kā ziņo [hamburg.de] (https://www.hamburg.de/kultur/ exhibition/was-heisst-hier-heimat-1117184), mājas mūsdienās nevarētu interpretēt daudzveidīgāk, kā tas ir šajā izstādē.

Izstāde uzrunā arī varu, piederību un kopienu. Tā gaitā pat tika izveidota “mājas bibliotēka”, kuras mērķis ir ļaut apmeklētājiem iesaistīties literārās diskusijās par tādiem jēdzieniem kā mājas, mājas, adoptētās mājas un bezpajumtniecība. Ikviens var izteikt ierosinājumus bibliotēkas paplašināšanai, lai aktīvi veidotu diskursu. Īpašs akcents ir Otto Lēmana bijušais rakstāmgalds, kas ir apskatāms otrajā stāvā. Arhīvu materiāli arī kritiski izgaismo Lēmana izpratni par muzejiem un viņa lomu nacistu kultūrpolitikā, savukārt tiek prezentēti vēsturiski lauku māju modeļi.

Skats uz industrializāciju

Īpaši 20. gadsimta sākumā konfrontāciju ar dzimteni nevar nodalīt no sociālajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem, ko sabiedrība piedzīvoja. No 20. gadsimta 30. gadiem Vācijā notika plaša dzelzceļa būvniecība, kas savienoja sadrumstaloto ekonomiku un izveidoja sevi pastiprinošu rūpniecības ciklu. Saskaņā ar planet-wissen.de Rūras apgabalam bija galvenā loma, jo tajā bija svarīgs tērauda ražotājs, uzņēmums Krupp. Pieprasījums pēc patēriņa precēm dramatiski pieauga 1850. gados, izceļot šī perioda ekonomisko uzplaukumu.

Industrializācija radīja gan progresu, gan izaicinājumus. No vienas puses, tādas pilsētas kā Berlīne sāka strauji augt, kamēr daudzi cilvēki pārcēlās uz rūpniecību. No otras puses, daudzi cilvēki cieta no skarbajiem darba apstākļiem rūpnīcās un mājokļa trūkuma. Spiediens uz sociālo infrastruktūru nepārtraukti pieauga. Saskaņā ar [bpb.de] datiem (https://www.bpb.de/themen/zeit-kulturgeschichte/revolution-1848-1849/517430/die-wirtschaft-mitte-des-19- Jahrhunderts/), iedzīvotājus smagi skārušas ekonomiskās krīzes, kuras revolūcija8 atspoguļojās arī1 9. gadsimta sākumā. Šīs revolucionārās kustības bija cieši saistītas ar ekonomiskiem apstākļiem, piemēram, ražas neveiksmi un pārtikas cenu pieaugumu. Politiskā spriedze pieauga, un mierīgas palika tikai valstis ar mazāk nopietnām krīzēm.

Mājas pārmaiņu priekšā

Tāpēc mūsdienu dzimtenes jēdzienu nevar aplūkot izolēti, bet to spēcīgi ietekmē pagātnes notikumi. Publisko diskursu joprojām raksturo diskusijas par terminoloģiju. Izstādē aplūkotajām varas un kopienas tēmām ir nozīmīga loma arī mūsdienu sabiedrībā. Kanclera Bismarka sociālās politikas pasākumi, piemēram, sociālās apdrošināšanas ieviešana 1880. gados, radīja ietvaru, kas turpina ietekmēt izpratni par sociālo drošību un kopienu mūsdienās. Tāpēc ekonomikas vēsture ir tieša daļa no dzimtenes idejas, kas iet cauri dažādām sociālajām fāzēm.

Šajā ziņā izstāde Altonas muzejā ir iespaidīgs piemērs tam, kā kultūras un sociālie jēdzieni ir saistīti. Viņa aicina domāt ne tikai par pagātni, bet arī par mājas lomu mūsdienu sarežģītajā sabiedrībā. Tas noteikti ir pagātnes un tagadnes izpratnes atslēga, kas norāda arī uz nākotni.