Hamburga plāno revolucionāru apmaiņu par garīgi slimiem pāridarītājiem!

Hamburga plāno revolucionāru apmaiņu par garīgi slimiem pāridarītājiem!

Hamburgas dienaskārtībā ir svarīga tēma: saskarsme ar garīgi slimiem cilvēkiem, kuri potenciāli rada briesmas sev vai citiem. Ņemot vērā maija beigās notikušo traģisko uzbrukumu ar nazi galvenajā dzelzceļa stacijā, kurā 39 gadus veca sieviete ievainoja 15 cilvēkus, iekšlietu iestādes sākušas virkni pasākumu. Šī sieviete, kura iepriekšējā dienā tika izlaista no psihiatriskās klīnikas Lejassaksijā, jau bija pievērsusi sev uzmanību ar vardarbības aktiem. Incidents ir parādījis, ka steidzami jāuzlabo saziņa starp drošības un veselības iestādēm, skaidro NDR.

Hamburgas iekšlietu iestāde tagad plāno nākt klajā ar ierosināto rezolūciju, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību gaidāmajā iekšlietu ministru konferencē Brēmerhāfenē. Mērķis ir samazināt garīgi slimu cilvēku radītā kaitējuma risku. Mērķis ir ieviest vienotu sistēmu riska novērtēšanai un starpaģentūru riska pārvaldībai. Šo priekšlikumu pamatā ir federālās valdības koalīcijas līgums, kas paredz agrīnu riska novērtējumu.

Kopīgi centieni lielākai drošībai

Plāna centrālais elements ir valsts riska novērtēšanas kompetences centra izveide, kas apvieno policijas un psiholoģijas ekspertus. Hamburgā kopš 2024. gada oktobra darbojas Riska novērtēšanas kompetences centrs (KORIS), kas nepārtraukti izvērtē psiholoģiski neparastu cilvēku liecības un sastāv no aptuveni 30 speciālistiem. Neskatoties uz šo iniciatīvu, uzbrukuma ar nazi laikā galvenajā dzelzceļa stacijā nebija iespējams nodrošināt nepieciešamo informācijas apmaiņu; vainīgais tur nebija norādīts. Tas rada niecīgu, bet nozīmīgu ieskatu: steidzami ir nepieciešama labāka piekļuve attiecīgajiem datiem.

Vācijas Kriminālpolicijas darbinieku asociācija (BDK) atbalsta Iekšlietu pārvaldes priekšlikumus un saskata daudzsološas pieejas obligāto medikamentu pārbaužu veikšanā un papildu terapijas piedāvājumos pēc slēgtām izmitināšanas vietām. Piemēram, pienākums pieņemt terapijas piedāvājumus un medicīnisko uzraudzību varētu samazināt garīgi slimu vainīgo risku.

Eiropas skatījums uz garīgo veselību

Problēma ir ne tikai vietēja, bet arī valsts un starptautiska mēroga. Saskaņā ar PVO datiem Eiropas reģionā ir vairāk nekā 150 miljoni cilvēku ar garīgām slimībām, un COVID-19 pandēmija ir saasinājusi esošās aprūpes nepilnības. Jaunizveidotās Garīgās veselības alianses mērķis ir uzlabot aprūpi un mazināt aizspriedumus. Tā mērķis ir izveidot jaunu sistēmu, lai apkopotu ieskatus un mainītu sabiedrības attieksmi pret garīgo veselību.

Šo izaicinājumu apstākļos apmaiņai starp dažādām iestādēm ir izšķiroša nozīme. Veselības ministru konferencē Veimārā tiks apspriests arī jautājums par informācijas apmaiņu starp sociālajām un tiesu iestādēm un policiju. Hamburga ir aktīvi apņēmusies rast pārrobežu risinājumus, lai mazinātu apdraudējuma risku.

Kopumā var redzēt, ka koordinēta pieeja un apmaiņa starp specializētajām iestādēm ir būtiska, lai ņemtu vērā garīgo slimību sarežģītību un nodrošinātu ikviena drošību. Hamburgas iniciatīvas varētu kalpot par paraugu citām federālajām zemēm, lai rastu risinājumus šajā jutīgajā jomā.

Kas notiks tālāk Hamburgā? Tuvākie mēneši rādīs, vai un kā jaunos priekšlikumus iespējams īstenot, lai labāk palīdzētu cilvēkiem krīzes situācijās un vienlaikus palielinātu arī plašākas sabiedrības drošību.