Mikofenolskābe: jaunu SARS-CoV-2 variantu draudi pacientiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pētījumi UKE liecina, ka mikofenolskābe var veicināt SARS-CoV-2 variantus. Rezultāti publicēti PNAS.

Forschung am UKE zeigt, dass Mycophenolsäure SARS-CoV-2-Varianten begünstigen kann. Ergebnisse veröffentlicht in PNAS.
Pētījumi UKE liecina, ka mikofenolskābe var veicināt SARS-CoV-2 variantus. Rezultāti publicēti PNAS.

Mikofenolskābe: jaunu SARS-CoV-2 variantu draudi pacientiem!

Jauns pētījums, ko veica Hamburgas-Eppendorfas Universitātes slimnīcas (UKE) un Rūras Universitātes Bohumas pētnieki, pievērš uzmanību satraucošam COVID-19 pandēmijas aspektam. Kā ziņo news.rub.de, pētījums rāda, ka imūnsistēmu inhibējošā SARS (Mycopheno-2) aktīvā sastāvdaļa var veicināt jaunās mikofenolskābes (SARS) (MPA-Kofenolskābes) veidošanos. vīrusu varianti. Tas izriet no plašiem pētījumiem, kas identificēja specifiskas mutācijas vīrusa genomā, tostarp S P812R, ORF3 Q185H un E S6L.

MPA lieto kā antimetabolītu, lai īpaši nomāktu imūnsistēmu, piemēram, pēc orgānu transplantācijas. Īpaši interesanti ir tas, ka MPA pretvīrusu iedarbība ir pierādīta pret UV stresa izraisītiem vīrusiem, piemēram, SARS-CoV-2, respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV) un Mpox vīrusu (MPXV). Taču doktore Tonija Luīze Meistere, pirmā pētījuma autore, brīdina: "Imūnsupresīvos apstākļos var parādīties jauni vīrusu varianti, kas rada arvien lielāku risku pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu," saka Meistere.

Vīrusu adaptācijas mehānismi

Pētnieki parāda, ka, lai gan MPA piemīt pretvīrusu īpašības, vīrusi, piemēram, SARS-CoV-2, spēj apiet inhibējošo mehānismu, pielāgojoties. Šis atklājums ir atrodams arī visaptverošajā pētījumā par mikofenolskābes anti-SARS-CoV-2 aktivitāti un tās salīdzinājumu ar citiem savienojumiem, kas atrodams [Japānas Medicīnas pētniecības un attīstības aģentūras] publikācijā (https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7362101/). Šajos pētījumos tika konstatēts, ka MPA var samazināt vīrusa RNS līmeni aptuveni 100 reizes, sasniedzot nozīmīgu pusi no maksimālās efektīvās koncentrācijas (EC50) 0,87 µM.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka izpratne par imunitāti ir ļoti svarīga mūsdienu pasaulē. Jāpatur prātā, ka MPA lietošana ir saistīta ne tikai ar pretvīrusu iedarbību, bet arī ar vīrusu mutāciju iespējamību. Stingrs pamats šiem apsvērumiem ir atrodams arī Virology Journal, kur ir aprakstīta zoonoze un koronavīrusa adaptācijas mehānismi.

Tērzēšana par riskiem un iespējām

Darbošanās ar MPA atklāj gan riskus, gan iespējas. Nav noliedzams, ka zāles ir ļoti populāras pēctransplantācijas terapijā. Bet veselības organizācijām ir jāapzinās, ka jauni varianti rodas ne tikai no imunitātes trūkuma, bet arī no terapeitisko pasākumu izmantošanas. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai labāk izprastu MPA ilgtermiņa ietekmi uz vīrusu variantiem.

Šī pētījuma rezultāti, kas publicēti 2025. gada 9. jūlijā žurnālā *Proceedings of the National Academy of Sciences*, ir gan brīdinājums, gan aicinājums veikt turpmākus pētījumus par to, kā mēs cīnāmies ar vīrusiem arvien sarežģītākā pasaulē.