Vairāk nekā divas trešdaļas vāciešu izvairās no ziņām, baidoties no negatīvisma!

Vairāk nekā divas trešdaļas vāciešu izvairās no ziņām, baidoties no negatīvisma!

Laikā, kad pieejamo ziņu klāsts šķiet gandrīz nepārvaldāms, pašreizējais pētījums liecina, ka arvien vairāk vāciešu aktīvi izvairās no ziņām. Saskaņā ar to Reuters Institute digitālo ziņu pārskats 2025 71% interneta lietotāju norādīja, ka īpaši izvairās no ziņām. Tas ir pieaugums no 69% 2024. gadā. Galvenais šīs attīstības iemesls ir negatīvā ietekme uz noskaņojumu, ko apstiprina 48% ziņu izvairītāju.

Pētījums arī liecina, ka īpaši skarti ir jaunāki cilvēki (18–24 gadi) un vecāki lietotāji (55 gadi un vecāki). 43% jaunāko cilvēku jūtas izsmelti informācijas plūdos, savukārt 49% gados vecāku cilvēku saka, ka pārāk bieži tiek informēti par kariem un konfliktiem. Neskatoties uz šo izvairīšanos, vispārējā interese par ziņām saglabājas stabila; 55% pieaugušo Vācijā joprojām ļoti interesē ziņas.

Uzticēšanās un preferences ziņu vidē

Saskaņā ar pētījumu, uzticība ziņām Vācijā joprojām ir augsta: 45% pieaugušo uzticas lielākajai daļai ziņu. Īpašu popularitāti bauda sabiedriskie mediji, kā arī vietējie un reģionālie laikraksti. Vairāk nekā 50% respondentu uzsver, ka cilvēku radītie ziņojumi tiek uzskatīti par uzticamākiem nekā tie, ko rada AI. Liela nozīme ir uzticībai ziņām, jo ​​66% vismaz reizi nedēļā patērē ziņas tiešsaistē, savukārt sociālie mediji ir vēlamais avots 33% respondentu.

Šajā kontekstā arī redzams, ka 57% aptaujāto uzskata TikTok par īpaši bīstamu viltus ziņu izplatīšanai. Tāpēc nav brīnums, ka daudziem cilvēkiem ir veselīga skepse pret mākslīgā intelekta radīto saturu. Kopumā 54% lietotāju jūtas neērti, izmantojot šādus ziņojumu formātus, īpaši, ja tie ir pilnībā automatizēti. Šķiet, ka šeit ir nepieciešama mijiedarbība starp tehnoloģiju un cilvēka spriedumu.

Izvairīšanās no jaunumiem psiholoģiskie aspekti

Atzinumi par Reuters institūts un ARD pētījumu dienests liecina, ka izvairīšanās no jaunumiem bieži vien ir aizsardzības stratēģija pret psiholoģisko stresu. Pastāvīga konfrontācija ar negatīvām ziņām var palielināt stresu, tāpēc daudzi cilvēki apzināti distancējas. Paradoksāli, bet izstāšanās no ziņu pasaules bieži vien veicina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, kā liecina pētījumi.

Jo īpaši cilvēki, kas izvairās no ziņām, ir atvērtāki dezinformācijas fenomenam. Negatīvi ziņojumi var izkropļot uztveri un izraisīt sliktāku informācijas novērtējumu. Tas bieži vien palielina vēlmi izmantot personīgos kontaktus kā informācijas avotu, lai sniegtu emocionālu atvieglojumu.

Pēdējos gados mediju spektrs ir ievērojami paplašinājies, apgrūtinot ziņu uztveri. Šie notikumi parāda, cik svarīgi ir aktīvi kontrolēt savu ziņu patēriņu – īpaši krīzes laikā, kad var pieaugt informācijas pārslodze un negatīvi ziņojumi.

Rezultāti saskan ar konstatējumiem ARD, saskaņā ar kuru daudzi cilvēki krīzes laikā mēdz apzināti izvairīties no jaunumiem. Pasaulē, kurā bieži dominē negatīvas ziņas, pieeja, kas nosaka savu labklājību, noteikti ir saprotama. Jāskatās, kā šīs tendences attīstīsies turpmākajos gados.