Putina bīskaps: Svētā misija Svalbardā, neskatoties uz norvēģu suverenitāti!
Putina bīskaps: Svētā misija Svalbardā, neskatoties uz norvēģu suverenitāti!
Svalbard, Norwegen - Saspringtas ģeopolitiskās situācijas vidū Barents ezers ir kļuvis par aktivitāšu vietu, kur ir gan reliģiskas, gan militāras dimensijas. 2025. gada 16. jūnijā bīskaps Ijakovs atradās uz Krievijas kuģa profesora Molčanova uz Arktikas salu Svalbardā, bet Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja apmeklēja arhipelāgu. Barents novērotājs ziņo, ka Ijakovs svētīja “Murmana ezeru” un daļu no augsta-rankinga gara.
Īpaši pamanāms, ka Ijakovs iepriekš bija uzcēlis lielu krievu pareizticīgo krustu piramīdās, Svalbardā, bez Norvēģijas apstiprinājuma. Šie nodomi, šķiet, ir daļa no lielākas Kremļa stratēģijas, kas izmanto pareizticīgo baznīcu, lai veicinātu stāstījumu, ka Arktika pieder Krievijai. Tas tiek darīts kontekstā, kurā vairākkārt tiek uzsvērta norvēģu suverenitāte pār Svalbardu, kā to parāda karaliskā klātbūtne uz vietas.spriedze par Svalbard
Bet lietas nekustas. Krievijas ietekme Svalbardā varētu palielināties, jo Arctic Today ziņo par hibrīda stratēģiju, kas apvieno militārās aktivitātes ar civilām aktivitātēm. Elizabete Buchanan, polārā ģeopolitikas eksperte, uzsver, ka Krievija var stiprināt viņa darbību pētniecībā, rūpniecībā un tūrismā, lai leģitimizētu viņa klātbūtni tur.
Turklāt Svalbāra stratēģiskā nozīme Krievijā un Norvēģijā nevarētu būt augstāka. Tā kā Svalbards, kas atrodas starp Barents, Grenlandi un Norvēģijas jūru, ir militārās un ekonomiskās piekļuves atslēga visā Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. "Svalbāra kontrole nozīmē arī kontroli pār piekļuvi no plakanās barenta jūras uz dziļo Ziemeļatlantiju," saka ekspertu novērtējums.
Ģeopolitiskais fons
Pēdējā laikā ir palielinājusies ģeopolitiskā spriedze ap Svalbardu, it īpaši pēc Krievijas Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainā. Geopolitics ziņo, ka Svalbards oficiāli pieder Norvēģijai, bet tam ir unikāla starptautiska pozīcija, kas atzīst noteiktas brīvības. No otras puses, Krievijai ir ilgstoša klātbūtne tur, un tā varētu mēģināt konsolidēt kontroli pār teritoriju ar militāriem vai hibrīdiem līdzekļiem.
Barentsburgas pilsēta, kalnrūpniecības centrs, kuru gandrīz pilnībā apdzīvo krievi un ukraiņi ar aptuveni 400 iedzīvotājiem, uzmanība tiek pievērsta. Tur esošās kāpostu rezerves pazūd, un alternatīvie ekonomiskie modeļi, piemēram, tūrisms, vēl nav pilnībā izstrādāti. Tomēr ievērojamais reģiona militārais un ekonomiskais potenciāls joprojām nav apstrīdams, un Krievija to stratēģiski īsteno kā daļu no tās nacionālajām interesēm Arktikā.
Ar plānoto Starptautisko Arktikas zinātnes centru, kas jāizveido sadarbībā ar BRICS valstīm, Krievija iespaidīgi parāda, ka tās ambīcijas šajā reģionā pārsniedz tūrisma kampaņas. Šīs norises ir tiešs izaicinājums Norvēģijas kontrolei pār arhipelāgu, un Norvēģijas jūra jau ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu tās klātbūtni reģionā.
Rezumējot, var teikt, ka situācija Svalbardā strauji attīstās. Reliģisko līderu, piemēram, bīskapa Ijakova, iesaistīšanās parāda, cik daudzveidīgi virzieni ir savstarpēji saistīti Arktikā. Politiskā spriedze, ekonomiskā intereses un nacionālās suverenitātes jautājums arī veidos dialogu starp Norvēģiju un Krieviju nākotnē.| Details | |
|---|---|
| Ort | Svalbard, Norwegen |
| Quellen | |