Hamburgas skumjā realitāte: gandrīz katrs piektais bērns dzīvo nabadzībā!
Hammerbrukā daudz cilvēku dzīvo vieni, un tos ietekmē augsts bezdarba līmenis un zema dzīvojamā platība salīdzinājumā ar pilsētas tendencēm.

Hamburgas skumjā realitāte: gandrīz katrs piektais bērns dzīvo nabadzībā!
Hamburgā ir satraucoša aina, kad runa ir par bērnu nabadzību. Pašreizējā analīze par t tiešsaistē atklāj, ka no aptuveni 800 bērniem Nienstedtenā tikai 11 dzīvo mājsaimniecībās, kuras ir atkarīgas no minimālajiem ienākumiem. Tas atbilst tikai 1,4% daļai. Salīdzinājumam, lielākā daļa Hamburgas ģimeņu cīnās ar finansiālu nedrošību: 1415 bērni visā pilsētā, t.i., 17,7% no visiem bērniem Hamburgā, dzīvo mājsaimniecībās, kuras saņem sociālos pabalstus.
Atskats uz vispārējiem mājokļu apstākļiem Vācijā, kā parādīts pašreizējā sociālajā ziņojumā bpb Kopsavilkums liecina, ka Hamburgā ir viens no zemākajiem īpašumtiesību rādītājiem Vācijā. Tikai 20,1% mājsaimniecību pieder īpašums, bet 58% īrē. Tas liek pamatu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras daudzi Hamburgas iedzīvotāji.
Dzīvot vienatnē lielajā pilsētā
Hamburgas iedzīvotāju dzīves situācija skaidri atspoguļojas skaitļos: vairāk nekā katrs trešais Hamburgas iedzīvotājs tagad dzīvo viens. 2024. gadā bija aptuveni 592 000 cilvēku, kas veido 55,3% no visām mājsaimniecībām. Vienatnē dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir īpaši augsts tādos rajonos kā Kleiner Grasbrook — 80,6%, kam seko Bilbruks (74,8%) un Dulsberga (73,6%). Tomēr šajos rajonos ir arī augsts bezdarba līmenis, īpaši Hammerbrukā un Kleinergrasbrukā, kur vairāk nekā 70% mājsaimniecību ir vienas personas mājsaimniecības. Šeit vairāk nekā trešdaļa senioru dzīvo no pilsoņu naudas.
Bet dzīvot vienam nav tas pats, kas nabadzība. Turīgos rajonos, piemēram, Nienstedten, Blankenese un Groß Flottbek, vientuļu īpatsvars ir augsts, parasti tas ir saistīts ar finansiālo drošību. Šajās teritorijās vienas personas mājsaimniecību īpatsvars ir no 42,5% līdz 51,5%, un vidējā dzīvojamā platība ir ievērojami lielāka. Kamēr vidējā dzīvojamā platība Hammerbrukā un Kleinergrasbrukā ir tikai 51 m², turīgākajos rajonos ir 136 m² vai lielāka platība.
Nekustamā īpašuma cenas un dzīvojamā platība
Nekustamo īpašumu cenu tendence Hamburgā uzrāda ievērojamas atšķirības. Cenas par kvadrātmetru Hafensitijā sasniedz neticami 11 508 €/m², savukārt rajonos ar zemākiem ienākumiem, piemēram, Vilhelmsburgā vai Steilshoopā, cenas nokrītas līdz aptuveni 3400 €/m². Šīs cenu atšķirības izceļ izaicinājumus daudziem hamburgeriem, kuri vēlas dzīvot vidē, kas ir gan saprātīga, gan pieejama.
Palielinoties vientuļu iedzīvotāju īpatsvaram, samazinās arī vidējā dzīvojamā platība. Laukos mājsaimniecībām dzīvokļi pieder biežāk, savukārt pilsētās, piemēram, Hamburgā, īpašumtiesību līmenis ir tikai 20%. Īpašumtiesību līmenis lielajās pilsētās mēdz būt zemāks, kas ir saistīts ar augstajām dzīves dārdzībām. Interesanti, ka mājsaimniecības ar imigrantu vēsturi vidēji dzīvo mazākos dzīvokļos nekā tie, kuriem nav.
Rezultāti no datiem par Federālais statistikas birojs parāda ne tikai mājokļa apstākļu nozīmi dzīves kvalitātes nodrošināšanā, bet arī nepieciešamību pārdomāt politiku, lai nodrošinātu taisnīgākus apstākļus. Daudziem sapnis par savu māju joprojām ir nesasniedzams attālums.
Hamburgai ir svarīgi risināt sociālās nevienlīdzības un mājokļu situācijas problēmas, lai izveidotu pilsētu, kurā ir vērts dzīvot ikvienam — neatkarīgi no tā, vai Nienstedtenā vai Hamerbrukā.