Hamburgas Brīvības fonds rāda piemēru: atbrīvoti 110 cilvēki!

Hamburgas Brīvības fonds rāda piemēru: atbrīvoti 110 cilvēki!

Hamburgā aktuāla iniciatīva izraisa ažiotāžu, kas asi iebilst pret biļešu nemaksātāju kriminālvajāšanu. Kā T-Online ziņo, sieviete no Hamburgas tika arestēta un notiesāta uz 50 dienām cietumā, jo viņai piespriests nesamaksājams naudas sods. Viņa tika atbrīvota tikai pēc sešām dienām Billverderas cietumā pēc tam, kad "Brīvības fonda" iniciatīva par viņas atbrīvošanu samaksāja 440 eiro.

12. jūnijs, kas pazīstams arī kā “Brīvības diena”, šogad iekrita īpašā datumā: šajā dienā iniciatīvas rezultātā kopumā tika izpirkti 110 cilvēki. "Brīvības fonds" ir svarīga balss debatēs par izvairīšanās no braukšanas maksas dekriminalizēšanu un vēlas atcelt pretrunīgi vērtēto Kriminālkodeksa 265.a pantu. Organizācija, kas tika izveidota 2021. gadā, šobrīd no cietuma ir izvedusi 1396 cilvēkus, tādējādi ietaupot valsts izdevumus gandrīz 20 miljonu eiro apmērā.

Iniciatīvas priekšvēsture

Tiek lēsts, ka Vācijā katru gadu cietumā nonāk līdz 9000 cilvēku, jo viņi nevar samaksāt sodus par izvairīšanos no braukšanas maksas. Īpaši bieži tiek skarti cilvēki ar pieticīgiem finansiālajiem apstākļiem – saskaņā ar pētījumiem 87 procenti skarto ir bezdarbnieki un 15 procenti dzīvo bez pastāvīgas dzīvesvietas. Daudzi arī cīnās ar garīgām vai fiziskām slimībām. 128 zinātnieku atklātā vēstulē aicināts svītrot 265.a punktu un norādīts uz sociālo netaisnību, kas izriet no izvairīšanās no maksas par kriminalizācijas.

Diskusija par krimināltiesību reformu uzņem apgriezienus arī Bundestāgā. 2023. gada 26. janvārī Bundestāgs izskatīja likumprojektus un Saeimas frakcijas Die Linke ierosinājumus krimināltiesību politikas jautājumos. Tie ietver ne tikai izvairīšanās no braukšanas maksas dekriminalizāciju, bet arī aizvietotā cietumsoda atcelšanu. Bundestāgs pieteikumus nodevis Juridiskajai komisijai, kas izraisīja plašu interesi.

Reakcijas un norises citās pilsētās

Kamēr Hamburgas transporta asociācija (HVV) iestājās pret dekriminalizāciju, dažas citas pilsētas izmanto atšķirīgu pieeju. Piemēram, Brēmerhāfene, Ķelne un Minstere jau nolēmušas vairs neiesniegt kriminālapsūdzības par biļešu pazušanu. Arguments Brēmenē, piemēram, saka, ka centieni, kas saistīti ar kriminālvajāšanu, ir nesamērīgi ar finansiālajiem zaudējumiem, kas jāsedz nabadzības skartajiem cilvēkiem.

Faktiski tādas pilsētas kā Bonna un Potsdama arī ir veikušas pasākumus, lai pārtrauktu izvairīšanos no maksas uzskatīt par noziegumu, no kura var izvairīties. Šīs norises liecina par tendenci, ka arvien vairāk pašvaldību paļaujas uz alternatīvām pieejām, lai atrisinātu nodokļu nemaksāšanas problēmu. “Brīvības fonds” uzsver, ka galu galā ir nepieciešams politisks risinājums, lai šo problēmu risinātu ilgtspējīgi un vairs neļautu kriminalizēt cilvēkus.

Diskusija par izvairīšanos no braukšanas maksas un tās juridiskajām sekām joprojām ir aizraujoša un parāda, cik svarīgas ir sociālās iniciatīvas un politiski lēmumi tūkstošiem skarto cilvēku dzīvē. Iniciatīvas ne tikai iestājas par grūtos apstākļos dzīvojošo cilvēku tiesībām, bet arī aicina pārskatīt tiesu praksi un taisnīgāku attieksmi pret sociāli mazaizsargātām personām. Ceļš, lai dekriminalizētu izvairīšanos no braukšanas maksas, joprojām ir garš, taču tādas iniciatīvas kā “Brīvības fonds” sper lielu soli pareizajā virzienā.