Šokējoši atgadījumi: musulmaņu studenti Hamburgā iebiedē neticīgos!

Šokējoši atgadījumi: musulmaņu studenti Hamburgā iebiedē neticīgos!

Hamburgā skolās ir satraukta situācija. Skolotāji un vecāki ziņo par satraucošiem notikumiem, kuros musulmaņu jaunieši izdara spiedienu uz neticīgajiem klasesbiedriem un viņu ģimenēm. Kā Fokuss Tiek ziņots, ka nereti īpaši skartas ir meitenes, kuras ģērbjas sievišķīgi un nevalkā lakatu. Šie apstākļi rada jautājumus: kur ir cieņpilnas līdzāspastāvēšanas robežas, un kā mēs ar tām tiekam galā?

Kāds norūpējies tēvs stāsta, ka viņa meitu un viņas draugu sauca par "cūku ēdājiem" un viņiem bija liegts pārtraukumā paēst kādu kumosu. Cits tēvs bija spiests pārcelt savu dēlu uz citu skolu iebiedēšanas dēļ, jo viņš bija viens no retajiem neticīgajiem skolēniem. Skolotājs norāda, ka daži musulmaņu jaunieši boikotē mūzikas stundas, jo uzskata tās par "haram".

Politiskie secinājumi un kritiskas balsis

Islāmisma eksperts Ahmads Mansurs nav niķīgs, kad runa ir par Hamburgas politikas kritizēšanu. Viņš kritizē to, ka atbildīgie nevēlas nopietni uztvert skolēnu radikalizāciju. "Pieaug nepieciešamība praktizēt reliģiskas prakses," apstiprināja Hamburgas Senāts, savukārt CDU parlamenta pārstāvis Sandro Kappe apsprieda dažu skolēnu stingrību dažās pilsētas daļās skolās.

Problēmu pastiprina pieaugošā "TikTok islamizācijas" parādība. Mansurs to uzskata par galveno cēloni jauniešu radikalizācijai, ko var novērot ne tikai Hamburgā, bet visā Vācijā. Šī attīstība noved pie tā, ka arvien vairāk studentu paklanās sociālā spiediena priekšā un praktizē reliģiskus rituālus, piemēram, gavēni, kas palielina spiedienu uz skolēniem, kas negavē.

Radikalizācija jauniešu vidū

Jauniešu radikalizācija tiek pievērsta uzmanība arī federālā līmenī. Ziņojumi par islāmistu motivētiem incidentiem izglītības iestādēs liecina, ka problēmas nav izolētas. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver, ka radikalizāciju nevar atpazīt tikai pēc ārējām pazīmēm. Pamanāmas izmaiņas uzvedībā, piemēram, draudzības pārtraukšana un pēkšņas reliģiskas saistības, jāuztver kā brīdinājuma zīmes.

Tas ietekmē arī stundu plānošanu: skolotājiem ir jārisina sociālie jautājumi, lai neatstātu šo jomu ekstrēmistu grupām. Konsultāciju centri un programmas, piemēram, “Dzīvā demokrātija!” piedāvāt atbalsta pakalpojumus, lai cīnītos pret radikalizāciju. Vardarbības novēršanas tīkls nodrošina skolotāju apmācību, lai viņi labāk apmierinātu savu skolēnu vajadzības.

Ieskats sociālajos medijos

Sociālo mediju, īpaši TikTok, loma piedāvā vēl vienu radikalizācijas pavedienu. Skaļi Deutschlandfunk Ekstrēmistu grupas izmanto platformas, lai sasniegtu jauniešus, izmantojot saistošu saturu. Ziņošana par nesenajiem notikumiem Tuvajos Austrumos ir izraisījusi šo radikalizācijas tendenču pieaugumu.

Daži ietekmētāji ir izvirzījuši savu misiju izplatīt islāma ideoloģiju, izmantojot īsus, kodolīgus video materiālus. Šāds saturs nereti sasniedz jauniešus, kuri savā tuvākajā vidē nespēj uzdot atbilstošus jautājumus, kas palielina ideoloģiskās ietekmes risku. Mediju lietotprasmes veicināšana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem pasākumiem šo problēmu apkarošanai.

Atliek vien redzēt, kā Hamburgas politika reaģēs uz šiem izaicinājumiem un kādas stratēģijas var veiksmīgi īstenot, lai novērstu radikalizāciju skolās. Tomēr ir skaidrs, ka ir vajadzīgi kopīgi centieni, lai veicinātu cieņpilnu un solidaritāti balstītu līdzāspastāvēšanu un nopietni uztvertu cietušo balsis.