Hamburgas cietumi atkal ir pilni: nabaga maksātāju sodīšana sākusies!

Hamburgas cietumi atkal ir pilni: nabaga maksātāju sodīšana sākusies!

Hamburgā kopš jūnija sākuma atkal ir spēkā regula, kas dažiem pilsoņiem rada sekas pat aiz cietuma sienām. Ikvienam, kurš nevarēs samaksāt sodu, būs jāatgriežas cietumā. Šie pasākumi ir atbilde uz iepriekšējo sešu mēnešu pauzi, kuras laikā Tieslietu departaments apturēja aizvietotājcietuma sodu izpildi cietumu pārapdzīvotības dēļ. Taz ziņo, ka 517 notiesātie sākotnēji netika aizturēti, bet 27 citiem tika pārtraukta nāvessoda izpilde. Šīs regulas ietvaros cietušajiem tika piešķirts pārtraukums.

Pēc termiņa beigām prokuratūra pakāpeniski atsāks šos aizvietojošos cietumsodus. Reformas ietvaros cietumos ir izveidota arī iespēja sodu kompensēt ar sabiedrisko darbu.

Aizstājēja cietumsoda sociālie aspekti

Tomēr ir arī kritiskas balsis par šo regulu. Kritiķi norāda, ka alternatīvās aizturēšanas prakse palielina sociālo nevienlīdzību un īpaši ietekmē cilvēkus nestabilās dzīves situācijās. Ieslodzījums bieži vien nenoved pie rehabilitācijas, bet gan veicina cietušo atstumtību un stigmatizāciju. KripoZ uzsver, ka galvenā problēma — sodīšana par nabadzību — joprojām pastāv. Sankciju likuma pārskatīšana varētu izraisīt sociālās atbildības renesansi, taču izskan kritika, ka šī reforma nav pietiekama, lai patiešām risinātu strukturālās nabadzības problēmas.

Turklāt daudzi no tiem, kurus skar aizstājējs cietumsods, nāk no sociāli nelabvēlīgām grupām un bieži cīnās ar psiholoģiskām vai veselības problēmām. Iespējas izmantot represīvus pasākumus, lai pozitīvi ietekmētu finansiāli vājos cilvēkus un viņu uzvedību, ir diezgan mazas.

Krimināltiesību reformas

Aiz šī jautājuma slēpjas arī plašākas reformas Vācijas sankciju likumā, ko federālais tieslietu ministrs Marko Bušmans raksturoja kā “vēsturisku”. Federālā valdība ir pieņēmusi pasākumus, lai pārskatītu kriminālsankciju likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Tie cita starpā paredz, ka uz pusi tiks samazināts naudas sods uz cietumsodu, kas nozīmē, ka kādam būs jāsēž cietumā tikai uz pusi dienu, ja viņš nevarēs samaksāt naudas sodu vai neveic sabiedriskos darbus.

Reformā ņemts vērā mērķis samazināt faktiski izpildīto aizvietojošo cietumsodu skaitu. Uzmanības centrā ir arī atbalsts ar sociālo darbu un savlaicīga informācija par izvairīšanos no ieslodzījuma. Tomēr ir jāredz, vai šīs izmaiņas patiešām radīs ievērojamu sloga samazināšanos pārslogotajiem cietumiem.

Rezumējot, var teikt, ka Hamburgas noteikumi un visaptverošās sankciju likuma reformas izraisa svarīgas diskusijas. Tomēr joprojām ir apšaubāms, vai reformas patiešām ir uzlabojums sociāli mazaizsargātajiem cilvēkiem tiešā nozīmē. Pilsēta un tās iedzīvotāji saskaras ar izaicinājumu atrast atbildīgu un efektīvu veidu, kā risināt tik sarežģītus jautājumus.