Apšaude Grācā: atklāta pašnāvības piezīme un bumba!
Apšaude Grācā: meklējumos tiek atklāta caurule, kad rodas politiskās debates par drošības politiku.

Apšaude Grācā: atklāta pašnāvības piezīme un bumba!
Grācā apšaude ceturtdien šokēja pilsētu. 21 gadu vecais vainīgais atklāja uguni, nogalinot desmit cilvēkus, pirms atņēma sev dzīvību. Pārmeklējot viņa dzīvokli, tika atklāta nederīga caurules bumba. Taču atrastā atvadu vēstule šobrīd neļauj izdarīt secinājumus par uzbrucēja motīvu MDR ziņots.
Vardarbīgu aktu motīvu dziļāka analīze ir tēma, kas tiek apspriesta arī citviet Eiropā. Zviedrijā policija izmeklē iespējamo rasistisku izcelsmi pēc apšaudes Erebro. Šeit galvenā uzmanība pievērsta vainīgā motivācijai, savukārt drošības iestādes brīdina par iespējamu sociālo spriedzi izmeklēšanas sākumposmā. Spogulis ir dokumentējis jaunākos notikumus šajā lietā.
Politiskās reakcijas un uzskati
Uz politiskās skatuves diskusijas par drošību un stabilitāti kļūst arvien skaļākas. Vadošie SPD politiķi aicinājuši izstrādāt politikas dokumentu, kas ne tikai aicina uz sarunām ar Krieviju, bet arī skaidri noraida jaunu ASV vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu Vācijā. Parakstītāju vidū ir tādi pazīstami vārdi kā Rolfs Mīcenihs, Norberts Valters-Borjans un Ralfs Štegners, un viņi ir apņēmušies īstenot jaunu ārpolitiku un drošības politiku, kas nodrošina mieru un stabilitāti arī krīzes apstākļos.
Saspīlēta situācija ir arī Saksijā-Anhaltē. Brīvprātīgo izceļojumu skaits pirmajā ceturksnī pieaudzis līdz 213 - vairāk nekā divas reizes vairāk nekā pērn šajā periodā. Tas notiek vienlaikus ar manāmu patvēruma meklētāju skaita samazināšanos uz Vācijas robežām. Apspriedē Brēmerhāfenē federālie un štatu iekšlietu ministri pievērsīsies migrācijas politikas jautājumiem, risināšanai ar AfD un sieviešu aizsardzībai no vardarbības.
Ieskats sociālajos izaicinājumos
Sociālie izaicinājumi ir dažādi. Izstāde ar nosaukumu “Cilvēks vēlas, lai mēs dzīvotu” izgaismo vēsturiskos notikumus Austrijā laikā no 1993. līdz 1996. gadam. Tā piemin 17 dedzināšanas uzbrukumus bēgļu un viesstrādnieku mītnēm, un tās mērķis ir izlabot pašportretu. Šis laiks iezīmējās ar strauju nacionālisma un rasisma uzplaukumu, kas skaidri izriet no toreiz aktīvā pret ārvalstniekiem vērstā referenduma “Austrija pirmajā vietā”. Ieeja Izstāde piemin šādu uzbrukumu upurus un aicina pārdomāt tā laika sociālos apstākļus.
Citā sabiedrības jomā OECD un UNDP pētījums liecina, ka efektīva klimata aizsardzība ir ne tikai nepieciešama, bet arī ekonomiski izdevīga. Jo mazāk paaugstināsies temperatūra, jo labāk varētu attīstīties pasaules ekonomika. Klimata valsts sekretārs Johens Flasbarts brīdina, ka nevis pati klimata aizsardzība apdraud labklājību, bet gan novēlota vai neatbilstoša vides aizsardzība.
Vācijā pieaug izpratne, īpaši enerģijas ražošanas jomā. Gada laikā balkonu elektrostaciju skaits dubultojies līdz vienam miljonam. NRW ir valsts mēroga saraksta līdere, bet Saksija, Saksija-Anhalte un Tīringene ir pa vidu. Šīs sistēmas piedāvā ne tikai iespēju ražot elektroenerģiju no saules enerģijas, bet arī palīdz segt pašam savas elektroenerģijas vajadzības un ietaupīt izmaksas.
Sociālā, politiskā un ekonomiskā attīstība Vācijā un mūsu kaimiņvalstīs atspoguļo izaicinājumus, kas skar mūs visus. Atliek cerēt, ka uzsāktās diskusijas un pasākumi veicinās pozitīvu pavērsienu.