Cīņa pret izdošanu: Klāra V. un Maja T. fokusā!

Cīņa pret izdošanu: Klāra V. un Maja T. fokusā!

Hamburgā valda karstas dusmas: 28 gadus vecajai aktīvistei Klārai V., kura cīnās pret labējo ekstrēmistu vardarbību, draud izdošana Ungārijai. Tur viņa un citi tiek apsūdzēti par līdzdalību neonacistu gājienā Budapeštā, kura laikā viņi esot uzbrukuši labējiem ekstrēmistiem. Skaļi Zeit.de Klāra V. 2025. gada janvārī kopā ar vēl sešām personām nodeva sevi policijai, lai izvairītos no iespējamās izdošanas. Kopš janvāra beigām viņa atrodas apcietinājumā. Viņas ģimene un atbalstītāji cer, ka viņa tiks tiesāta Vācijā un netiks izdota Ungārijai.

2025. gada 31. maijā aktīvisti pulcējās pie Bilverderas audzināšanas iestādes, lai demonstrētu Klāru V. Viņi pieprasa, lai tiktu novērsta viņu izdošana, kamēr Federālā prokuratūra vēl lemj, vai apsūdzētie tiks tiesāti Vācijā. Situācija ir saspringta, jo pēdējos gados Eiropā ir palielinājusies labējā ekstrēmistiskā aina, kas padara šo jautājumu vēl sprādzienbīstamāku.

Bada streiks un cietuma apstākļi Ungārijā

Vēl viens šīs tēmas fokuss ir Maja T. Ieslodzīta Ungārijā, viņa sāka badastreiku, protestējot pret necilvēcīgajiem cietuma apstākļiem. Kā Tagesschau.de ziņots, kritika par viņas aizturēšanu tiek atkārtota atkal un atkal. Viņa runā par nepietiekamām pārtikas piegādēm un antisanitārajiem apstākļiem iestādē, kurā viņa tiek turēta. Maja T. tiek apsūdzēta par uzbrukumu veikšanu labējā ekstrēmistiskā pasākuma "Goda diena" dalībniekiem Budapeštā 2023. gada februārī.

Šķiet, ka jūsu juridiskās problēmas sakrājas. Maja T. atrodas tiesā kopš 2025. gada februāra, savukārt lēmums par viņas pirmstiesas apcietinājuma pārvēršanu mājas arestā tika pārcelts uz 20. jūniju. Balss ziņā viņa norādīja, ka situācija viņai vairs nav izturama, kā rezultātā pieņemts lēmums sākt badastreiku.

Bīstams klimats

Izaicinājumi, ar kuriem saskaras Klāra V. un Maja T., nav vienas. Kopumā labējo ekstrēmistu vardarbības un labējā terorisma draudi Eiropā tiek vērtēti kā augsti bpb rāda. Situācija pēdējos gados ir pasliktinājusies, un drošības iestādes to uzskata par nopietni riskantu. Vietējais izlūkdienests AIVD jau norādīja uz pieaugošu labējo teroristu uzbrukumu skaitu 2019. gadā. Jo īpaši Vācijā ir augsts labējās teroristu vardarbības potenciāls salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam novēroto labējo teroristu incidentu pieaugumu, iespējams, pastiprināja sociāli ekonomiskās pārmaiņas valstīs, kuras uzņem arvien lielāku bēgļu skaitu. Svarīgi ir tas, ka labējo ekstrēmistu kustības bieži atbalsta subkultūru un vardarbīgu vidi, kas rada sabiedrībai jaunus izaicinājumus. Ienaidnieku tēli šajās grupās ir dažādi un rada baiļu atmosfēru.

Notikumi, kas saistīti ar Klāru V. un Maju T., ir daļa no lielākas problēmas, kas skar ne tikai atsevišķu cilvēku likteņus, bet arī sociālo un politisko situāciju daudzās Eiropas valstīs. Plaisa starp dažādiem viedokļiem kļūst arvien lielāka, un jautājumi par tiesiskumu, brīvību un drošību ir dienaskārtības augšgalā.