Apstāšanās Eimsbitelē: fasādes ēka tur atrodas gadiem ilgi!

Apstāšanās Eimsbitelē: fasādes ēka tur atrodas gadiem ilgi!

Osterstrasse 174 Hamburgā jaunas fasādes celtniecība joprojām ir grūts darbs. Būvprojekts gadiem ilgi ir neaktīvs, kamēr pagalms jau ir pārveidots. Rajona pārvalde būvatļauju sākotnēji izsniedza 2017. gada vasarā, taču tagad tai ir beidzies derīguma termiņš. Pēdējo mēnešu laikā ir kļuvis skaidrs, ka plānotajos pasākumos lielākas dzīvojamās platības izveidei nekur nav virzības. Garāžas nojaukšana bija vienīgais redzamais solis ceļā uz renovāciju, savukārt fasādes ēka palika nemainīga. Steidzamā nepieciešamība pēc mājokļa Hamburgā nevarētu būt skaidrāka.

Situācija kļūst īpaši sprādzienbīstama, jo rajona pārvalde 2024. gada martā izsniedza piesavināšanās atļauju, lai attaisnotu fasādes ēkas brīvo vietu dīkstāves remontam. Tomēr šis apstiprinājums varētu būt apdraudēts, jo kopš 2025. gada maija nav iesniegts neviens jaunbūves pieteikums, un rajona birojs tagad apsver iespēju atsaukt to. Maiks Kleinerts no Eimsbiteles Kreisās partijas jau ir paudis bažas par nepieņemamajiem kavējumiem, jo ​​īpaši ņemot vērā milzīgo mājokļu trūkumu Eimsbitelē.

Piesavināšanās sekas

Bet ko patiesībā nozīmē dzīves telpas nepareiza izmantošana? Būtībā tas apraksta situācijas, kurās dzīvojamā platība tiek izmantota citiem mērķiem, nevis sākotnēji apstiprinātajiem. Tas var būt no pārveidošanas par birojiem līdz nesankcionētai apakšnomai. Šī tēma ir īpaši jūtīga laikā, kad Vācijā visā valstī trūkst aptuveni 550 000 dzīvokļu. Herfurtner advokātu birojs skaidri norāda, ka gan īpašnieki, gan īrnieki šo dzīvojamo telpu var izmantot ļaunprātīgi, kas bieži vien rada juridiskas sekas.

Aplūkojot īres cenas lielajās pilsētās, redzams krass pieaugums: jo īpaši Hamburgā pēdējos gados ir strauji pieaugušas īres cenas, bet tukšie dzīvokļi kopumā paliek nemainīgi. Daudzām mājsaimniecībām šī neatbilstība nav pietiekama, lai segtu strauji pieaugošās mājokļa izmaksas. Piemēram, saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem 52% cilvēku Vācijā dzīvo uz īres rēķina, un šis īpatsvars pēdējos gados nav samazinājies. Skaidrs uzdevums pilsētai un namu pārvaldēm, kurām jāvelk kopā.

Ceļš uz risinājumu

Biedrības “Sociālais mājoklis” pasūtītais pētījums izgaismo mājokļu trūkuma cēloņus un skaidri parāda, ka jaunās būvniecības aktivitātes neatbilst faktiskajām vajadzībām. Vidēji ik gadu ir nepieciešami 372 000 jaunu māju, savukārt 2023. gadā faktiski tika uzceltas tikai aptuveni 294 400 mājas. Tas ir izaicinājums, kas jārisina steidzami. bpb.de uzsver, ka īpaši lielajās pilsētās, piemēram, Hamburgā, daudzi dzīvokļi ir tukši, bet nepieciešamība pēc pieejamās dzīvojamās platības nepārtraukti pieaug. Šobrīd vislielākā nozīme būtu jāpiešķir arī idejai par jauno bezpeļņas mājokli, ko paredzēts ieviest 2024. gadā, lai ilgtspējīgi veicinātu sociālo mājokļu būvniecību.

Rezumējot, mēs varam teikt: situācija Osterstrasse 174 liecina par lielāku, neatrisinātu konfliktu Hamburgā un ārpus tās. Būvprojektu aizkavētā realizācija ir krasā pretrunā ar steidzamo pieprasījumu pēc dzīvojamās platības, un diskusijas par nepareizu izmantošanu nemazinās. Šeit ir vajadzīgas jaunas pieejas, lai nodrošinātu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu.