Hamburga balso par klimata neitralitāti līdz 2040. gadam – vēsturisks progress!
Hamburga plāno klimata neitralitāti līdz 2040. gadam. Lielākā daļa referenduma aicina veikt pasākumus pret klimata pārmaiņām.

Hamburga balso par klimata neitralitāti līdz 2040. gadam – vēsturisks progress!
Hamburgas iedzīvotāji ir nobalsojuši — ar skaidru balsojumu par klimata aizsardzību. “Hamburgas lēmumā par nākotni” 303 936 pilsoņi, t.i., 53,2 procenti no balsojušajiem, izteicās par ambiciozo mērķi, lai Hamburga līdz 2040. gadam kļūtu par klimatneitrālu. Tas nozīmē, ka Hanzas pilsētai jārīkojas piecus gadus agrāk, nekā sākotnēji bija paredzēts Klimata aizsardzības likumā. Pret balsoja 267 495 balsis (46,8%). Dalība šajā svarīgajā lēmumā bija 43,6% un tāpēc bija diezgan cienījama, pat ja viņi noteikti vēlējās iegūt vairāk balsu. Pati iniciatīva tika uzsākta ar “Fridays for Future”, un tā guva atbalstu no vairāk nekā 160 organizācijām, tostarp Greenpeace un Hamburgas īrnieku asociācijas, un liecina par lielo interesi par klimata jautājumiem pilsētā. NDR ziņo, ka mērs Pīters Čenčers (SPD) jau paziņojis par referenduma īstenošanu.
Likumprojektā iekļauti obligātie ikgadējie oglekļa dioksīda emisiju ierobežojumi un pasākumi automašīnu satiksmes samazināšanai pilsētā. Tas cita starpā ietver 30 km/h kā standarta ātruma ieviešanu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu satiksmes negadījumu skaitu. Eksperti arī iesaka līdz 2040. gadam slēgt gāzes tīklu un nomainīt gāzes un eļļas apkures sistēmas. Šīs tālejošās izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu klimata aizsardzību Hamburgā, kā liecina Hamburgas Vides pārvaldes ziņojums. Tomēr uzņēmēju asociācijas pauž bažas, ka pasākumu rezultātā var tikt zaudētas darba vietas un pavājināta uzņēmuma atrašanās vieta. ZDF
Sociālais un ekonomiskais konteksts
Šo pasākumu īstenošana noteikti neiztiks bez izaicinājumiem. CDU īpaši brīdina, ka izmaksas, kas radušās, veicot energotaupības renovāciju, nedrīkst pilnībā nodot īrniekiem. Tā vietā namīpašnieki ir jāatslogo, izmantojot finansēšanas programmas, lai nodrošinātu sociālo pieņemamību. Tomēr vides senatore Katharina Fegebank (zaļie) uzsver, ka visiem dalībniekiem ir jāpieliek kopīgi pūliņi. Pilsonības prezidente Karola Veita uzteic augsto vēlētāju aktivitāti kā demokrātijas zīmi un parāda, ka klimata aizsardzība cilvēkiem ir svarīga.
Saskaņā ar vides aģentūras teikto, balsis par klimata aizsardzību ir svarīgas, jo Vācija plāno līdz 2045. gadam kļūt par klimatneitrālu un saskaras ar izaicinājumu sasniegt šos mērķus, neskatoties uz infrastruktūras trūkumiem un lielajām emisijām. Tomēr Hamburga ieņem pēdējo vietu WWF Vācijas pašreizējā enerģētikas pārejas rangā. Tas ir signāls, ka ir steidzami jārīkojas, lai varētu saprātīgi reāli sasniegt klimata mērķus. Federālā vides aģentūra norāda, ka dabasgāze un degviela būtu jāaizstāj ar ūdeņradi un e-degvielu, īpaši rūpniecībā.
Skatoties nākotnē
Kamēr Hamburga tagad apņēmīgi strādā pie klimatneitrālu struktūru izveides, tajā pašā laikā notika vēl viens referendums, kurā tika piedāvāts modelis beznosacījuma pamata ienākumiem 2000 cilvēkiem uz trim gadiem. Tomēr tas nesaņēma nepieciešamo vairākumu. No otras puses, Hamburgas iedzīvotāji tagad apņēmīgi pulcējas, lai aizsargātu klimatu. Ar nepacietību tiek gaidīti nākamie soļi, lai īstenotu saskaņoto klimata mērķi. Kas notiks tālāk, tas ir redzams, taču šķiet skaidrs, ka pilsētai būs jāgatavojas intensīvam klimata politikas koriģēšanas periodam.